sīkmanis
sīkmanis -ņa, v.
sīkmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Sīkmanīgs cilvēks.
PiemēriEgoistisks sīkmanis.
- Egoistisks sīkmanis.
- «Man draugiem mašīnas. Un viņi nav sīkmaņi,.. izvizina bez kādas lūgšanas.»
- ..lielākā daļa muzikantu [viduslaiku orķestrī] - aizdomīgi sīkmaņi, baidās no konkurences, dreb par savām vietiņām.
- sal. ..tanī brīdī, kad tu kā sīkmanis par savu naudu drebēji, tu arī nebiji labāks, tu pats biji garīga bankrota priekšā.
2.Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
PiemēriPusgraudnieki, amatnieki un citi lauku sīkmaņi cerēja iegūt savu stūrīti zemes no muižas laukiem.
- Pusgraudnieki, amatnieki un citi lauku sīkmaņi cerēja iegūt savu stūrīti zemes no muižas laukiem.
- Raksts avīzē pamazām aizmirsās, Amandus bija iededzies ne pa jokam. Viņš nometa mēteli un ķērās pie molberta... lai pajūk visi sīkmaņi kā spaļi, lai apstājas visa mākslas pasaule un aiztur elpu!
- sal. ..kam vēl visā pagastā ir tādi dēli kā viņai! Andrejs - kolhoza priekšsēdētājs... Agrāk paši lielākie saimnieki izskatītos kā tīrie sīkmaņi, ja tiem vajadzētu nostāties līdzās tādai saimniecībai, kādu vada viņas dēls.
3.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
PiemēriPaskrējās [suns] uz mežmalu un vaukšķēja - tā rupji,.. kā rej medību suns, saodis nevis kaut kādu sīkmani, bet lielu zvēru...
- Paskrējās [suns] uz mežmalu un vaukšķēja - tā rupji,.. kā rej medību suns, saodis nevis kaut kādu sīkmani, bet lielu zvēru...
- Asari ķērās reti, negribīgi, pēc lielas mānīšanas un «lūgšanās». Turklāt simt gramu smags spurainis jau šķita prāvs, salīdzinot ar pārējiem sīkmaņiem.
- Uģu grava biezi pieaugusi elkšņiem, ievām, kārkliem un visiem tiem neskaitāmajiem sīkmaņiem, kas meklēja aizēnu un leknu trūdu zemi..
Avoti: 7-1. sējums