Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sīkmanīgs
sīkmanīgs -ais; s. -a, -ā
sīkmanīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains1.
PiemēriSīkmanīgs egoists.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..patiesības vietu [teātrī] ieņēma sīkmanīga īstenības atdarināšana..
Avoti: 7-1. sējums