Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sīkmanis
sīkmanis -ņa, v.
sīkmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Sīkmanīgs cilvēks.
PiemēriEgoistisks sīkmanis.
2.Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
PiemēriPusgraudnieki, amatnieki un citi lauku sīkmaņi cerēja iegūt savu stūrīti zemes no muižas laukiem.
3.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
PiemēriPaskrējās [suns] uz mežmalu un vaukšķēja - tā rupji,.. kā rej medību suns, saodis nevis kaut kādu sīkmani, bet lielu zvēru...
Avoti: 7-1. sējums