uzdziedāt
uzdziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
Piemēri«Pietiks trumpas sist,» tā pati [strēlnieka] balss saka, «uzdziedāsim, lai pašiem un citiem aizskrien miegs.».. dziesma aug un plešas, savām skaņām pildīdama vagonu, drebinādama logu rūtis..
- «Pietiks trumpas sist,» tā pati [strēlnieka] balss saka, «uzdziedāsim, lai pašiem un citiem aizskrien miegs.».. dziesma aug un plešas, savām skaņām pildīdama vagonu, drebinādama logu rūtis..
- Tad viņu [iereibušo] pārņem vēlēšanās uzdziedāt, un viņš arī uzdzied, likdams nedrošās kājas marša taktī.
- Priecīgie priecājās, dziesmas teica. Arī es lēcu, uzdziedāju.
1.1.trans.
Piemēri«Juhan, uzdziedi kaut ko...» Un Juhans dzied dziesmu pēc dziesmas - gan priecīgas, gan skumjas.
- «Juhan, uzdziedi kaut ko...» Un Juhans dzied dziesmu pēc dziesmas - gan priecīgas, gan skumjas.
- Ja jums netīkas šī dziesma, Varam citu uzdziedāt.
- ..Mārtiņš viņam par godu reizēm uzdzied slaveno dziesmiņu par bocmani Bilu..
2.Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
PiemēriPa sētu - vistu pulciņa pavadībā - stulbā lielībā pastaigājās un vieglprātīgi uzdziedāja balts, brangs gailis.
- Pa sētu - vistu pulciņa pavadībā - stulbā lielībā pastaigājās un vieglprātīgi uzdziedāja balts, brangs gailis.
- ..gailis, kādreiz no saules izlēcis, nojauda tās tuvošanos un uzdziedāja tai kūts tumsā.
Avoti: 8. sējums