saņurcīt
saņurcīt -ņurcu, -ņurci, -ņurca, retāk -ņurku, -ņurki, -ņurka, pag. -ņurcīju; trans.
Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
PiemēriViņš saņurcīja un saplēsa savas runas tēzes..
- Viņš saņurcīja un saplēsa savas runas tēzes..
- Līzbete berzēja acis melnā bārkstainā lakata stūrī, kas jau gluži saņurcīts.
- Avīze, saņurcīta pikā, ielidoja istabas kaktā.
- pārn. Ar rugājiem apzēlusī seja izskatījās tikpat saņurcīta kā bikses.
Avoti: 7-1. sējums