saņemties
saņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.
1.Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
Piemēri«Edgar! Edgar!» saimniece izsaucās. «Jums vien pasaulē nav bēdu! Ikkatram jācieš. Saņemieties!» - «Es negribu..» viņš izgrūda un nokrita krēslā.
1.1.Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
Piemēri«Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
1.2.Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriIzrādījās, ka Bernhardam jau kopš pērnās vasaras bija pierakstīta vesela klade ar dzejoļiem. Bet vajadzējis krietni saņemties, lai tos nodotu Bazenera spriedumam.
1.3.Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
PiemēriSaņemties uzrakstīt draugam vēstuli.
Stabili vārdu savienojumiSaņemties dūšu.
2.parasti 3. pers. Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) — par augiem, to kopumu.
PiemēriZiemāji labi saņēmušies.
2.1.Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) — piemēram, par tīrumu, dārzu.
PiemēriViņa dārzs šogad tā saņēmies, ābeles pilnas augļu, smaržo puķes, un čaklās bites, iedamas ziedos, piepilda gaisu ar priecīgu sanoņu.
2.2.pareti Palielināties (apjomā, intensitātē) — par parādībām dabā.
PiemēriAukstums saņēmās stiprs.
3.trans. Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSaņemties bibliotēkā daudz grāmatu.
4.pareti Sadoties (rokās).
PiemēriRotaļas sākumā saņemties rokās.
Avoti: 7-1. sējums