saņurcīties
saņurcīties parasti 3. pers., -ņurcās, retāk -ņurkās, pag. -ņurcījās; refl.
Saburzīties.
PiemēriViņš piecēlās. Svārkiem paplešoties, atsedzās netīrs, saņurcījies virskrekls.
- Viņš piecēlās. Svārkiem paplešoties, atsedzās netīrs, saņurcījies virskrekls.
- ..Dzenis beidzot varēja nolikt [uz kapa] no Rīgas atvestās puķes. Kallas izskatījās jau saņurcījušās.
Avoti: 7-1. sējums