lanckari
lanckari -u, vsk. lanckars, -a, v.; sar.
1.Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
PiemēriViņiem vajadzēja podus berzt, lāpīt vecus lanckarus.
- Viņiem vajadzēja podus berzt, lāpīt vecus lanckarus.
- «Paķer, brāl, kādus lanckarus un uzkāp postenī.» Antons.. atgriezās ar veciem, lieliem, redzams, tēva svārkiem..
1.1.Skrandas, driskas, lupatas.
PiemēriDrēbes noplīsušas vienos lanckaros.
- Drēbes noplīsušas vienos lanckaros.
- «Es paņēmu naudas paciņu, saplēsu smalkos lanckaros..»
- pārn. Liels mākoņu kalns, balts un starojošs, izdūris savu smaili tvaika plēvēm un lanckariem cauri.
1.2.niev. Apģērba gabali.
PiemēriUn tad nu saģērbusies arī! Ar šitādiem moderniem lanckariem var slēpot Rīgā.., nevis kulties pa izrūgušiem lauku ceļiem. Balts svīteris! Adītā micīte plaukstas lielumā - tīrais smiekls, nevis cepure..
- Un tad nu saģērbusies arī! Ar šitādiem moderniem lanckariem var slēpot Rīgā.., nevis kulties pa izrūgušiem lauku ceļiem. Balts svīteris! Adītā micīte plaukstas lielumā - tīrais smiekls, nevis cepure..
Avoti: 4. sējums