Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lamzīgs
lamzīgs -ais; s. -a, -ā
lamzīgi apst.; sar.
1.Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
PiemēriJaunekļi izskatījās lieli un lamzīgi, viņu biksēs iespīlētie ceļgali un salocītie stilbi slējās un drūzmējās ap zemo galdiņu kā prettanku aizsprosts.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGaitenī atskanēja šļūcoši, lamzīgi soļi..
2.Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
PiemēriDurvis atver.. nepazīstams, nekad agrāk neredzēts jauneklis lamzīgā rupjas vilnas svīterī.
Avoti: 4. sējums