Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lanckari
lanckari -u, vsk. lanckars, -a, v.; sar.
1.Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
PiemēriViņiem vajadzēja podus berzt, lāpīt vecus lanckarus.
1.1.Skrandas, driskas, lupatas.
PiemēriDrēbes noplīsušas vienos lanckaros.
1.2.niev. Apģērba gabali.
PiemēriUn tad nu saģērbusies arī! Ar šitādiem moderniem lanckariem var slēpot Rīgā.., nevis kulties pa izrūgušiem lauku ceļiem. Balts svīteris! Adītā micīte plaukstas lielumā - tīrais smiekls, nevis cepure..
Avoti: 4. sējums