Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lamzaks
lamzaks -a, v.; sar.
1.Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
PiemēriKādu rudeni jaunu uzvalku pašuva arī Pēterim, kurš parasti dabūja staigāt Artūra drēbēs un izskatījās pēc lamzaka, jo vecākais brālis bija izaudzis stipri lielāks par viņu.
1.1.Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
Piemēri..viņš nav no tiem trulajiem lamzakiem, kuriem sveša jebkāda dziļāka doma, kuri rīvējas gar stūriem un kā dubļu šļakatas mētā jēlības.
Avoti: 4. sējums