Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
landrāts
landrāts -a, v.
landrāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
2.v.; vēst. Muižniecības izvēlēta amatpersona.
Stabili vārdu savienojumiLandrātu kolēģija.
Avoti: 4. sējums