Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
landtāgs
landtāgs -a, v.
1.Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
PiemēriVakar divās VFR zemēs - Bavārijā un Hesenē notika zemju parlamentu - landtāgu - vēlēšanas.
2.vēst. Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
PiemēriLivonijas mērogā tika radīts visām feodālām valstīm kopīgs kārtu pārstāvniecības orgāns - landtāgs.
Avoti: 4. sējums