niecība
niecība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → niecīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Niecīgums (3). Nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
PiemēriIzbrīnās saucienos un glaimos klausīdamās, Sveiliene sāka saprast viešņas niecību un savu pārākumu.
- Izbrīnās saucienos un glaimos klausīdamās, Sveiliene sāka saprast viešņas niecību un savu pārākumu.
- ..Oļģertā iestrāvoja paša personas, viņa dzīves jēgas un vēlmju niecības apziņa.
- ..nenozīmīgas un smieklīgas parādības, ietvertas svinīgā stilā, reizē parādās gan savā nožēlojamā niecībā, gan arī savās skaļajās sabiedriskajās pretenzijās.
2.niev. Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
PiemēriBuržuāziskā īstenība ar tās sociālajām netaisnībām ir samalusi šo nelaimīgo cilvēku, kas nav pratis, nav gribējis, nav spējis celties cīņai. Viņš ir niecība un pats labi to zina.
- Buržuāziskā īstenība ar tās sociālajām netaisnībām ir samalusi šo nelaimīgo cilvēku, kas nav pratis, nav gribējis, nav spējis celties cīņai. Viņš ir niecība un pats labi to zina.
- ..tādi gājēji kā, piemēram, Māra tiem [ceļa labotājiem] droši vien likās niecība un sīkums, par ko nebija vērts lauzīt savas gudrās.. galvas.
2.1.Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
PiemēriAr dažādām niecībām ņēmāmies abi, Lai abiem no rūgtā piliena tiek.
- Ar dažādām niecībām ņēmāmies abi, Lai abiem no rūgtā piliena tiek.
Avoti: 5. sējums