Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veļa
veļa -as, s.; parasti vsk.
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
PiemēriMiesas veļa.
  • Miesas veļa.
  • Gultas veļa.
  • Galda veļa.
  • Kokvilnas veļa.
  • Ārstnieciskā veļa.
  • Triko veļa.
  • Veļas ziepes.
  • Veļas sārms.
  • Veļas katls.
  • Veļas spīle.
  • Veļas mazgātava.
  • Veļas diena.
  • Iemērkt veļu.
  • Skalot veļu.
  • Izžaut izmazgāto veļu.
  • Veļas mazgājamā (arī mazgāšanas) mašīna.
  • Pēc dažiem mēnešiem Krīkļu istabās jau spīdēja jaunas mēbeles, logus greznoja smagi aizkari un Annas pūrā krājās kleitas, kurpes un zīda veļa.
  • ..pa vakariem māte nesa līdzi uz mājām veļas paunas, stāvēja vēlu jo vēlu pie kūpošas baļļas un mazgāja kreklus un palagus.
  • Operācijas lauka apsegšanai lieto dažādu veļu - lielos un mazos palagus, dvieļus, salvetes, autiņus.
  • Ciets ūdens mazgāšanai ir nepiemērots. Tas vispirms jāmīkstina ar sodu vai veļas pulveri.
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
Avoti: 8. sējums