veļa
veļa -as, s.; parasti vsk.
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
PiemēriMiesas veļa.
- Miesas veļa.
- Gultas veļa.
- Galda veļa.
- Kokvilnas veļa.
- Ārstnieciskā veļa.
- Triko veļa.
- Veļas ziepes.
- Veļas sārms.
- Veļas katls.
- Veļas spīle.
- Veļas mazgātava.
- Veļas diena.
- Iemērkt veļu.
- Skalot veļu.
- Izžaut izmazgāto veļu.
- Veļas mazgājamā (arī mazgāšanas) mašīna.
- Pēc dažiem mēnešiem Krīkļu istabās jau spīdēja jaunas mēbeles, logus greznoja smagi aizkari un Annas pūrā krājās kleitas, kurpes un zīda veļa.
- ..pa vakariem māte nesa līdzi uz mājām veļas paunas, stāvēja vēlu jo vēlu pie kūpošas baļļas un mazgāja kreklus un palagus.
- Operācijas lauka apsegšanai lieto dažādu veļu - lielos un mazos palagus, dvieļus, salvetes, autiņus.
- Ciets ūdens mazgāšanai ir nepiemērots. Tas vispirms jāmīkstina ar sodu vai veļas pulveri.
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
- Netīru veļu (iz)mazgāt idioma — sar. Runāt, tenkot par ko intīmu.
- Veļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris — Pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
Avoti: 8. sējums