Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veļa
veļa -as, s.; parasti vsk.
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
PiemēriMiesas veļa.
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
Avoti: 8. sējums