Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
traipīt
traipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
PiemēriTraipīt papīra lapu.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus.
Avoti: 7-2. sējums