traipīt
traipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
PiemēriTraipīt papīra lapu.
- Traipīt papīra lapu.
- Zelma, pret koku atlaidusies, nemana, ka sveķainais stumbrs traipa viņas plāno vilnas uzvalku.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus.
- Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus vienk. — Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Avoti: 7-2. sējums