tirdīt
tirdīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
PiemēriKaut gan pasē bija rakstīts, kas es un no kurienes, mani tomēr tirdīja un pratināja, kamdēļ es, vienkāršs zemnieku puika, esot ģērbies pilsētnieku drēbēs un kamdēļ man galvā katliņš.
- Kaut gan pasē bija rakstīts, kas es un no kurienes, mani tomēr tirdīja un pratināja, kamdēļ es, vienkāršs zemnieku puika, esot ģērbies pilsētnieku drēbēs un kamdēļ man galvā katliņš.
- Mazais zēns krampjaini raudāja, iekritis sētmalas maurā. Kas iesita? Kur sāp? - ņēmās tirdīt pieaugušie.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
PiemēriTirdīt sevi ar atmiņām.
- Tirdīt sevi ar atmiņām.
- Šaubu tirdīts cilvēks.
- ..dažkārt mātei naktīs nenāca miegs, un viņu tirdīja viens vienīgs jautājums: kā dēlam tur klājas.
- Pēkšņi [audzinātājam] kļūst priecīgāk ap sirdi un problēmas, kas viņu tirdī, piemirstas.
- Kazanova: Pilns kvēles un aizrautības, es apklātu neskaitāmas lapas ar prozu un pantiem, kur ielietu visu nevaldāmo dievināšanu un kaislo mīlu, kas mani moka un tirda.
Stabili vārdu savienojumiSirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.).
- Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) idioma — Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
2.1.intrans.
Piemēri..nemiers nerimās, tas tirdīja, urdīja, uzvandīja atmiņā notikumu pēc notikuma, seju pēc sejas..
- ..nemiers nerimās, tas tirdīja, urdīja, uzvandīja atmiņā notikumu pēc notikuma, seju pēc sejas..
Avoti: 7-2. sējums