Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tīraudze
tīraudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; mežs.
Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
PiemēriMežos sastopamas koku audzes, kas sastāv tikai no priedēm, eglēm, bērziem vai citiem kokiem. Tādas audzes sauc par tīraudzēm.
Avoti: 7-2. sējums