Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dusa
dusa -as, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Miegs. Gulēšana miegā.
PiemēriAr gaiļa dziesmu piecēlos no dusas..
1.1.Atpūta, miers.
PiemēriLieli tauriņi, kā dusas meklēdami, laižas pa stiebriem un grīsli..
1.2.pārn. Miers, arī sastingums (dabā).
Piemēri..bites bij savu vasaras gaitu nobeigušas un nogājušas uz ziemas dusu.
1.3.pārn. Nāve.
Piemēri..no beigu dusas nevar modināt!
Stabili vārdu savienojumiMūža dusa.
Stabili vārdu savienojumiSaldu dusu!
Avoti: 2. sējums