Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dusa
dusa -as, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Miegs. Gulēšana miegā.
PiemēriAr gaiļa dziesmu piecēlos no dusas..
  • Ar gaiļa dziesmu piecēlos no dusas..
  • Jutos gurdens un gāju taisni klētiņā uz dusu.
1.1.Atpūta, miers.
PiemēriLieli tauriņi, kā dusas meklēdami, laižas pa stiebriem un grīsli..
  • Lieli tauriņi, kā dusas meklēdami, laižas pa stiebriem un grīsli..
  • ..Mūsu augsme [paaudze] dusas nezināja..
1.2.pārn. Miers, arī sastingums (dabā).
Piemēri..bites bij savu vasaras gaitu nobeigušas un nogājušas uz ziemas dusu.
  • ..bites bij savu vasaras gaitu nobeigušas un nogājušas uz ziemas dusu.
  • Un liekas,.. ka izlūkgājienā jau doties var, Lai pateiktu, Kad beigsies ziemas dusa, Kad pumpurus ļaus raisīt pavasars [pavasaris].
1.3.pārn. Nāve.
Piemēri..no beigu dusas nevar modināt!
  • ..no beigu dusas nevar modināt!
  • ..Un ļaus man vieglāk acis aizdarīt Uz mūža dusu.
Stabili vārdu savienojumiMūža dusa.
Stabili vārdu savienojumiSaldu dusu!
  • Saldu dusu!1. Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.2. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Avoti: 2. sējums