krampji
krampji -pju, vsk. krampis, -pja, v.
1.Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
PiemēriBet es dabūju tādus krampjus, ka likās, nupat pēdējā stunda klāt. Nogulēju uz gultas trīs dienas kā mēms.
- Bet es dabūju tādus krampjus, ka likās, nupat pēdējā stunda klāt. Nogulēju uz gultas trīs dienas kā mēms.
- To [vēstuli] izlasīdama, Neļķīte bija brīdi kā apstulbusi, tad nobālusi kā drēbe - un.. saļimusi histēriskos krampjos.
- ..[kartupeļu racējs] sāka nogurt. Pirksti vilkās krampjos. Krūtīs kreisā pusē dedzināja.
- sal. ..es raudu un elsāju, raustīdamies kā krampjos, aiz bailēm no tēva dusmām..
- Plaši izmantotā mākslīgā imunizācija jeb vakcinācija, kas mūs pasargā no saslimšanas ar difteriju, stinguma krampjiem.., arī ir saistīta ar pretvielu veidošanos organismā.
Stabili vārdu savienojumiBērnu krampji. Kloniski krampji.
- Bērnu krampji — Spazmofilija.
- Kloniski krampji — Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- Stinguma (arī stīvuma) krampji — Tetānija.
- Toniski krampji — Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
1.1.Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
PiemēriSkaņas noslāpa aiz sakostiem zobiem, bet viss gulētājas augums reižu reizēm noraustījās asaru krampjos.
- Skaņas noslāpa aiz sakostiem zobiem, bet viss gulētājas augums reižu reizēm noraustījās asaru krampjos.
- Nu jau mums ir uznākuši smieklu krampji, un tad vairs neko nevar līdzēt! Vilga vaid: «Vai dieniņ! Nevaru, pārsmiešos!»..
Avoti: 4. sējums