nevarība
nevarība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevarīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Made!» viņš gribēja tai uzsaukt asi un dusmīgi. Bet balss izskanēja tik klusi un bezspēcīgi, ka Svilini kļuva kauns no savas nevarības.
2.Vispārināta īpašība → nevarīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkadiņš: Es viņu [sievu] kādreiz ļoti mīlēju, man patika viņas trauslums, nevarība..
3.Vispārināta īpašība → nevarīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMintauts nokāra galvu. Visā viņa sašļukušajā augumā izpaudās bezcerīga nevarība.
Avoti: 5. sējums