Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notaisīt
notaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.novec. Izdarīt, paveikt. Arī izveidot.
Piemēri«..viss tika.. notaisīts tik smalki un gludi, ka man tik izmestajā āķī vajadzēja iekosties?»
  • «..viss tika.. notaisīts tik smalki un gludi, ka man tik izmestajā āķī vajadzēja iekosties?»
  • «Ja viņš nenotaisa testamentu, kundze mantos visu, un tas būs.. skandāls.»
  • «Vācietis par tevi labu neteiks, nežēlo tu arī viņu. Dod kungiem pretim. Notaisi vienu rakstu..»
  • Vispēdīgi notaisīja spriedumu īsi un aši, ka muiža atņem Gaitiņiem no nākošiem Jurģiem māju un kontraktu bez nekāda atlīdzinājuma.
  • Labi notaisītā kaudzē siens stāvēja vēl labāk kā [nekā] zem caura jumta.
1.1.Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
Piemēri..tēvs visu ļaužu priekšā notaisīja viņu par sliņķi un ilgguļu.
  • ..tēvs visu ļaužu priekšā notaisīja viņu par sliņķi un ilgguļu.
2.sar. Notraipīt.
PiemēriSkroderis bij notaisījis savas šaurās, baltās bikses gar katliņu ar kvēpiem..
  • Skroderis bij notaisījis savas šaurās, baltās bikses gar katliņu ar kvēpiem..
Avoti: 5. sējums