baigums
baigums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → baigs [1] (1) šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKara postažas baigums.
1.1.Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
PiemēriNekur visā apkārtnē nebija manāma ne mazākā dzīvība, un tas viesa [zēna] sirdī baigumu.
Avoti: 2. sējums