naigs
naigs -ais; s. -a, -ā
naigi apst.
1.Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
PiemēriNaigi strādāt.
- Naigi strādāt.
- ..Vēlēji tu jaunam pārim Pāris puiku, meitu naigu.
- Naigas rokas, gaviles sirdīs.. Jo, lai gan saule brokastlaiku vien vēl rādīja, tad tomēr lielais tīrums.. jau gandrīz līdz pusei bija uzarts..
- Jaunieši.. turpināja naigi rīkoties ar lāpstām.
1.1.Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs.. uz mājām rikšoja naigi. Tikai pret kalniņu atkal piestāja soļos.
- Zirgs.. uz mājām rikšoja naigi. Tikai pret kalniņu atkal piestāja soļos.
Avoti: 5. sējums