nadzīgs
nadzīgs -ais; s. -a, -ā
nadzīgi apst.
1.Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
PiemēriNadzīgs zēns.
1.1.Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
Piemēri..ķēvi varbūt neņems, lai gan vilcēja un rikšotāja tā ir nadzīga.
2.Tāds, kas aktīvi īsteno savu vēlēšanos, tieksmi.
PiemēriNadzīgs jokotājs.
2.1.pārn. Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
PiemēriKur nu Indulis uz sarkšanu pēkšņi tik nadzīgs!
Avoti: 5. sējums