aplams
aplams -ais; s. -a, -ā
aplam apst.
1.Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
PiemēriAplams uzskats.
1.1.Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
PiemēriAplama rīcība.
1.2.Muļķīgs, slikts.
PiemēriSastopot baronu, puikas sauca: «Cirmuļgalva!» - un tad paši tūliņ nozuda kā ūdenī... Viņu vairs nebija, tikai aplamais sauciens vēl it kā skanēja gaisā..
2.apst.; sar. Ļoti, pārlieku.
PiemēriPiere tik aplam gluda, ka pat piespiezdamies krodzinieks tajā vienu pašu krunku nevarēja ievilkt.
Avoti: 1. sējums