Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
glauns
glauns -ais; s. -a, -ā
glauni apst.; novec.
1.Tāds, kas ir labi, smalki ģērbies un kam ir labas manieres.
Piemēri..tādi glauni kāzinieki nekad vēl nebija redzēti...
  • ..tādi glauni kāzinieki nekad vēl nebija redzēti...
  • Tāds glauns kungs, karakula apkakle, karakula cepure...
2.Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
PiemēriKaupurs.. apvilka pašu glaunāko, tumšstrīpaino uzvalku, pilsētā pirktu un pēc jaunākās modes šūdinātu.
  • Kaupurs.. apvilka pašu glaunāko, tumšstrīpaino uzvalku, pilsētā pirktu un pēc jaunākās modes šūdinātu.
  • Glauns pajūgs iedrāzās sētsvidū. Medību ratu spožie, augstie riteņi mirdzēja saulē.
  • Glauni ģērbies kungs.
Avoti: 3. sējums