Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rekvizīts
rekvizīts -a, v.
rekvizīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
1.Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
PiemēriButaforijas un rekvizītus gatavojot, ļoti jāraugās, lai tie būtu rūpīgi izstrādāti..
2.jur. Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
PiemēriDiplomam jāsatur visi rekvizīti, kādiem jābūt uz oficiāla dokumenta (kam izsniegts, par ko, izsniegšanas datums, izsniedzējas organizācijas vai iestādes vadītāja paraksts, zīmogs utt.).
Avoti: 6-2. sējums