stacionārs2
stacionārs -ais; s. -a, -ā
stacionāri apst.
1.Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
PiemēriStacionāra laistīšanas iekārta.
2.Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
PiemēriTagad.. rajonā, piemēram, ir pieci kinoteātri, deviņpadsmit lauku stacionārie kinodemonstrēšanas punkti..
3.Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
PiemēriJa cilvēks atrodas slimnīcā, citā stacionārā ārstniecības iestādē vai ja citādu apstākļu dēļ viņam nav iespējams pašam savā vēlēšanu iecirknī saņemt biļetenu, viņš var izdot citai personai pilnvaru likumā noteiktajā kārtībā.
3.1.Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1] (1). Tāds, ko veic stacionārā [1] (1). Pretstats: ambulatorisks.
PiemēriHipertonijas slimības slimnieku stacionāra izmeklēšana un ārstēšana notiek slimnīcas terapijas nodaļās vai specializētās kardioloģijas nodaļās..
4.Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā.
PiemēriStacionārs stāvoklis.
4.1.Pastāvīgs, arī nemainīgs.
PiemēriStacionārs režīms.
Avoti: 7-2. sējums