stabulnieks
stabulnieks -a, v.
stabulniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Stabules spēlētājs.
PiemēriUn Rūdis, atspiedies pie kārtīm, stabulē... Pēc neilga laika jau es stāvēju stabulnieka priekšā un mirdzošām acīm raudzījos, kā cilājās viņa garie pirksti..
Avoti: 7-2. sējums