stabils
stabils -ais; s. -a, -ā
stabili apst.
1.Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: labils.
PiemēriStabila celtne.
1.1.Tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem).
PiemēriStabils ātrums.
1.2.Par parādībām dabā.
PiemēriStabils siltums.
1.3.Tāds, kura sastāvs, struktūra attiecīgajos apstākļos nemainās, nepārveidojas (par vielām, to daļiņām).
PiemēriStabils ķīmiskais savienojums.
2.Tāds, kas ilgstoši nevājinās, nemainās (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriStabilas jūtas.
2.1.Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
PiemēriStabila personība.
2.2.Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
PiemēriStabilas zināšanas matemātikā.
2.3.Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
PiemēriStabilas paražas.
2.4.Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
PiemēriStabila valsts.
Avoti: 7-2. sējums