stabule
stabule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
PiemēriPūst stabuli.
- Pūst stabuli.
- ..Dzintim aizvien vairāk iepatikās stabules. Katru brīvu bridi viņš ņēmās, tās gatavodams,.. un ar katru jaunu stabuli skaņa kļuva dzidrāka..
- Nu tikai vēl vajadzēja atgriezt priekšējam kauliņam tādu sloksnīti, lai dvaša var tikt līdz mizā iegrieztajam robam, aizbāzt tievgalim koku priekšā un - stabule gatava.
- Zem elkšņa, gar kuru tek rāvains strauts, Gans noliecies cītīgi stabuli mauc..
Stabili vārdu savienojumiDancot pēc kāda stabules. Pūst (kā) stabulē.
- Dancot pēc kāda stabules sar. — Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Pūst (kā) stabulē idioma — Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- Pūst citā stabulē idioma — Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst vienā stabulē idioma — Rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē idioma — Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
2.Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
PiemēriTagad ērģelēm, kas sniedzas piecstāvu nama augstumā, tāpat kā senāk, ir pāri par sešārpus tūkstošiem stabuļu, sākot ar pavisam mazām, tikai dažus milimetrus garām un beidzot ar īstām milzenēm.
- Tagad ērģelēm, kas sniedzas piecstāvu nama augstumā, tāpat kā senāk, ir pāri par sešārpus tūkstošiem stabuļu, sākot ar pavisam mazām, tikai dažus milimetrus garām un beidzot ar īstām milzenēm.
- «Baznīcā Maiga klausījās tikai ērģeles. ..tas instruments aizgrābj. Tajā ir kas varens. Tās stabuļu skaņas cilvēks nevar vienaldzīgi klausīties...»
- Uzstādījis uz steķiem leijerkasti, Dāvids iesāk griezt.. Vecās stabules vaid, rēc un smej..
Avoti: 7-2. sējums