slāņot
slāņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: slāņots
1.ģeol. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņota zemes garoza.
- Slāņota zemes garoza.
- Gneiss ir metamorfisks.. slāņots iezis, kas sastāv no tiem pašiem minerāliem kā granīts.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņot šķīdumu.
- Slāņot šķīdumu.
- Slāņotais kartons.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās slāņos (3).
Avoti: 7-1. sējums