Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žiperīgs
žiperīgs -ais; s. -a, -ā
žiperīgi apst., sar.
Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
Piemēri«Un gadījās mums toreiz arī viena meita, lunkana un žiperīga, īsta spindzele, kas nevienam negrieza ceļa.»
  • «Un gadījās mums toreiz arī viena meita, lunkana un žiperīga, īsta spindzele, kas nevienam negrieza ceļa.»
  • ..mēs.. sniedzām roku.. žiperīgajai, kā ūdenszāle kustīgajai Griķīšu māmuļai.
  • Šos sarūsējušos, vecos trumuļus dauzīdami, žiperīgie nomaļnieku puikas sacēla milzīgu jandālu.
Avoti: 8. sējums