pletne
pletne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai – ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
PiemēriPērt ar pletni.
- Pērt ar pletni.
- Drāšu pletne.
- Policijas jātnieki sēdās seglos. Naida pāršķiebtām sejām tie jāja iekšā cilvēku masā, šmīkstošām pletnēm plītēja pa labi un pa kreisi.
- Viņi [bērzi] esot stādīti.., kad bijuši vēl vergu laiki, kad ļaudis sieti pie stabiem un vēlāk arī pie šiem bērziem un sisti pletnēm un rīkstēm bez žēlastības.
- pārn. Es varu tevi [ziņkārīgo] projām dzīt Ar kazenāju pletnēm asām Vai - vēl jo ļaunāk - sagūstīt Ar maigām vanagzirņu vasām.
Avoti: 6-2. sējums