Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palsens
palsens -ais; s. -a, -ā
palseni apst.
1.Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
PiemēriPaulis stāv, košļā smilgu un raugās kaut kur niedru palsenajās galotnēs.
2.Irdens (parasti par sniegu, an smiltīm). Palss (3).
Piemēri..pa ceļa vidu, pa izbraukto palseno sniegu brien skuķe..
Avoti: 6-1. sējums