Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iespēkoties
iespēkoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; reti
1.Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
PiemēriSlimība viņu bija novājinājusi, bet tagad viņš atkal iespēkojies.
  • Slimība viņu bija novājinājusi, bet tagad viņš atkal iespēkojies.
1.1.Uzlabot savus materiālos apstākļus (parasti pakāpeniski).
PiemēriSaimnieks bija jau gandrīz izputējis, bet iespēkojās un dzīvo.
  • Saimnieks bija jau gandrīz izputējis, bet iespēkojās un dzīvo.
Avoti: 3. sējums