švīkāt
švīkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Veidot (kam) švīku vai švīkas. Svītrot (1).
PiemēriŠvīkāt papīru.
- Švīkāt papīru.
- Lielākā daļa trauku Sārnatē gatavota no māliem... Trauku virsma iekšpusē un ārpusē parasti ir švīkāta. Rotājums skops.
- Viņš nelaipni atraidīja Mariju,.. tupelēm ozola grīdu švīkādams, izgāja..
- Eglītes vietām saaudušās, ka nevar pat cauri redzēt, švīkā rokas un seju, skrāpē apģērbu.
1.1.Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
PiemēriŠvīkāt vārdus uz papīra.
- Švīkāt vārdus uz papīra.
- Tija Galotne bija nosēdusies kaktā pie loga ērtā klubkrēslā un klausījās, ar krāsainu zīmuli švīkājot aplīšus un krustiņus zaļvāku bloknota.
- Mēs [jaunieši] sēdējām uz soliņa un švīkājām ar kurpju purngaliem smiltīs fantastiskus zīmējumus.
- pārn. Cik savāda nakts! Tāls pērkons pa jūru bradā, švīkādams debesīs zibens burtus.
2.Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
PiemēriLēni, pazoles švīkādams pa trotuāru, viņš velkas prom.
- Lēni, pazoles švīkādams pa trotuāru, viņš velkas prom.
- Aļuks ar savu komandu jau agri švīkāja slēpes pa sniegu, «lai neiesalst», kā viņi teica..
- Bet, klau, tur, aiz līča, kāds izkapti trin - Pret asmeni galodu švīkā.
2.1.intrans. Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..bļaudams un spārniem švīkādams pa egļu galotnēm savērpās vesels vārnu jūklis.
- ..bļaudams un spārniem švīkādams pa egļu galotnēm savērpās vesels vārnu jūklis.
- Kā smailas bultas gaisā švīkāja bezdelīgu garie spārni. Viņas nesa barību saviem bērniem..
Avoti: 7-2. sējums