Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pastūķēt
pastūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
Piemēri..svārkus zem galvas pastūķējis, izstiepjas garšļaukus pie plīts un tūdaļ sāk krākt..
Avoti: 6-1. sējums