neizdarīgs
neizdarīgs -ais; s. -a, -ā
neizdarīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku).
PiemēriNeizdarīgs strādnieks.
- Neizdarīgs strādnieks.
- Neizdarīga pārdevēja.
- ..šobrīd mēs visi esam aizmirsuši, ka gājām uz kantori sūdzēties par brigadieri, kas sākumā slikti organizēja darbus, ka viņš mums likās tūļīgs un neizdarīgs.
- «Neciešu, mani vienkārši kaitina, ja viens jauns un spēcīgs vīrietis ir neuzņēmīgs, neizdarīgs..»
- Pirmajā sacensībā ar igauņiem bez nopietniem koptreniņiem mūsu spēlētāji izskatījās nožēlojami neizdarīgi nemākuļi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizdarīgi rīkoties.
- Neizdarīgi rīkoties.
Avoti: 5. sējums