zelēt
zelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
PiemēriZelēt tabaku.
- Zelēt tabaku.
- Zelēt speķa ādiņu.
- Zelēt maizes garozu.
- Es, zelēdams nokaltušu smilgas stiebru, vāļājos zālītē pie pagraba.
- Lūku Made.. sēdēja uz egles bluķa krāsns priekšā un.. zelēja kaltētas mellenes.
- Juhans sēdēja, zelēja apdzisušas pīpes kātu un kaut ko domāja.
- Alise ilgi stāvēja, atspiedusies pret.. aizgaldu, nejuzdama, ka kumeļš zelē viņas jaku..
- pārn. Es nezinu. Sevi apmānīt ir tik patīkami... Kā vecumā jaunības atmiņas zelēt.
Avoti: 8. sējums