aizslēpt
aizslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
PiemēriPlatmale aizslēpj acis.
- Platmale aizslēpj acis.
- ..Agnesi viņš [students] neredzēja, jo viņu aizslēpa Roguļa slaikais stāvs.
- ..Ieva apstājās pie augsta žoga, aiz kura auga biezi, piesniguši krūmi, aizslēpdami dārzu un māju garāmgājēju skatieniem.
- ..[muižkunga meita] pa reizei skaļi iesmejas un ikreiz liek roku mutei priekšā, lai aizslēptu neglītos, retos zobus.
1.1.Noslēpt (aiz kā).
PiemēriAizslēpt slotu aiz skapja.
- Aizslēpt slotu aiz skapja.
- Pie sestā dzīvokļa durvīm, aizslēpusi saini aiz muguras, [meitene] sastinga zēniski nebēdnīgā pozā.
Avoti: 1. sējums