lamzaks
lamzaks -a, v.; sar.
1.Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
PiemēriKādu rudeni jaunu uzvalku pašuva arī Pēterim, kurš parasti dabūja staigāt Artūra drēbēs un izskatījās pēc lamzaka, jo vecākais brālis bija izaudzis stipri lielāks par viņu.
- Kādu rudeni jaunu uzvalku pašuva arī Pēterim, kurš parasti dabūja staigāt Artūra drēbēs un izskatījās pēc lamzaka, jo vecākais brālis bija izaudzis stipri lielāks par viņu.
- Sēdēt ar tādu nerunīgu lamzaku meiteņu sabiedrībā nudien nebija viegli.
- Tā nu viņš tagad aizaudzis līdz diviem metriem, gatavais lamzaks, māte vienmēr teica, man jau kauns ar tevi pa ielu blakus iet.
1.1.Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
Piemēri..viņš nav no tiem trulajiem lamzakiem, kuriem sveša jebkāda dziļāka doma, kuri rīvējas gar stūriem un kā dubļu šļakatas mētā jēlības.
- ..viņš nav no tiem trulajiem lamzakiem, kuriem sveša jebkāda dziļāka doma, kuri rīvējas gar stūriem un kā dubļu šļakatas mētā jēlības.
Avoti: 4. sējums