muļļāties
muļļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; vienk.
Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
PiemēriNosalis un īgns, Lubausis kliedz: «Beidz muļļāties! Tāpat šovakar normu neizspiedīsi! Bet tehnisko apskati vajadzēs izdarīt tūlīt..»
Avoti: 5. sējums