vīzdegunīgs
vīzdegunīgs -ais; s. -a, -ā
vīzdegunīgi apst.
1.Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
PiemēriNikolīne taču nebija vīzdegunīga,.. viņa pat pateicās, kur vajag..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTusnelda gan vīzdegunīgi viebās, bet nesacīja «nē», kad barons Bunduls viņu bildināja.
Avoti: 8. sējums