iesvētīt
iesvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, arī -svētu, -svēti, -svēta, pag. -svētīju; trans.; rel.
1.Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
PiemēriPavasarī.. esmu iesvētīts un uzņemts lielu cilvēku kārtā..
- Pavasarī.. esmu iesvētīts un uzņemts lielu cilvēku kārtā..
- Ne vienā vien baznīcā mācītājam nav vairs ko kristīt, iesvētīt un laulāt.
2.Ordinēt (garīdznieku).
PiemēriIesvētīt bīskapu.
- Iesvētīt bīskapu.
3.Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
PiemēriIesvētīt māju.
- Iesvētīt māju.
- Iesvētīt karogu.
Avoti: 3. sējums