pabeigtība
pabeigtība -as, s.; parasti vsk.
1.Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
PiemēriBūvniecība nav izkliedēta lielā teritorijā. Tādēļ arī viss, kas ciematā jau ir uzcelts, rada pabeigtības iespaidu.
2.val. Vispārināta īpašība → pabeigts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Perfektivitāte.
PiemēriAtkarā arī no verba saknes nozīmes tīru pabeigtības nozīmi verbiem var piešķirt priedēkļi ar vairāk vai mazāk izbālējušu lokālu nozīmi..
Avoti: 6-1. sējums