Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trakulis
trakulis -ļa, v.
trakule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Trakulīgs cilvēks.
PiemēriTas bija lielais, garais trakulis Jūlijs, kas dzīvi dzīvoja kā spēlēdamies..
1.1.Trakulīgs dzīvnieks.
Piemēri..Maksis [zirgs] nepavisam nebija no trakuļiem. Sīku riksīti tas palaida tikai pa līdzenu un cietu ceļu. Bet pret kalnu kāpa lēni un apdomīgi.
1.2.pārn. Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
PiemēriSacēlās trakuļi viļņi. Aplauza krastmalas meldrus..
Avoti: 7-2. sējums