nevarīgs
nevarīgs -ais; s. -a, -ā
nevarīgi apst.
1.Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
PiemēriVecais Akmanis bija tiktāl salīcis un nevarīgs, ka bez spieķa nespēja aiziet līdz durvīm.
1.1.Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, nespēcība.
Piemēri«Kur mēs braucam?» atkal atskan mātes nevarīgā balss. Tajā dzirdams nogurums..
2.Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
PiemēriViņam taču bija dēls, vēl gan mazs un nevarīgs, bet drīz vien izaugs liels un spēcīgs..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..skatiens kļuva žēls un nevarīgs..
2.2.Trausls, varš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
PiemēriRita Kristam šai acumirklī likās tik sīka, tik nevarīga, ka tas vēlējās paņemt viņu uz rokām.
2.3.Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem).
PiemēriPirmās trīs dienas [pēc piedzimšanas] mazie briedēni ir tik nevarīgi, ka nevar pat pakustēties..
3.Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
PiemēriViņš bija pat tik nevarīgs, ka nespēja visu patiesību pateikt tiem cilvēkiem, kuriem to turpmākās dzīves dēļ nepieciešami vajadzēja atklāt.
3.1.Tāds, kas neizraisa mērķtiecīgu darbību (par psihisku stāvokli).
PiemēriRūdis, sīks, pastīdzējis puika,.. arvien bija pilns nevarīga naida pret vecāko brāli.
3.2.Tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt.
PiemēriBaltgalvis šķita.. nevarīgs. Šo to tāds prot, bet nekas viņam lāgā nepadodas. Mokās pie katra nieka...
3.3.Vājš, nemākulīgs.
PiemēriIzrādēs ir atsevišķi jauki skati,.. bet līdzās atkal gluži nevarīgas ainas..
Avoti: 5. sējums