paskubinājums
paskubinājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → paskubināt. Arī ierosinājums, norādījums (ko darīt). Arī pamudinājums.
PiemēriPati no sevis aizsākās saruna, ko laiku pa laikam pārtrauca mājasmātes paskubinājumi neaizmirst ēdienu.
- Pati no sevis aizsākās saruna, ko laiku pa laikam pārtrauca mājasmātes paskubinājumi neaizmirst ēdienu.
- ..kļūst skaidrs, kurš kolektīvs pelnījis uzslavu, un kurš - paskubinājumu.
- Indulis velkas kā sapīts. Man uz mēles jau ir kāds nepacietīgs ass paskubinājuma vārds..
Avoti: 6-1. sējums